Spēles Bērniem un pieaugušajiem
No dārzeņiem līdz pašu gatavotai pastaiIzvēlies dārzeni un soli pa solim uzzini, kā top pasta.Sākt gatavot 
No sēkliņas līdz paša audzētiem zaļumiem!No maza zirņa līdz svaigam zaļumam uz Tava šķīvja.Sākt audzēt Gads “Atpūtās”Kas kurā gada laikā notiek mūsu sētā?Ieskatīties 
Par pastu bez mītiem
Saimniece Katrīna ir arī viena no labākajām MTB riteņbraucējām un vairākkārtēja Latvijas čempione
Es trenējos katru dienu, un pasta manā un ģimenes nedēļas ēdienkartē parādās bieži. Pirms un arī pēc treniņiem allaž domāju, cik daudz apēst, lai justos labi. Pēc gara brauciena gribas kārtīgas pusdienas. Arī ikdienā ar daudz bērniem, kad visi ir izsalkuši, man vajag ēdienu, ko varu ātri uzlikt galdā.
Te padalos ar to, kā pati ēdu, trenējos un gatavoju mūsu ģimenei. Varbūt kāda no šīm idejām noderēs arī Tavām nākamajām pusdienām.
1. Mīts - pasta ir neveselīga.
Kad domāju, ko ēdīsim pusdienās, skatos uz visu šķīvi. Pasta ir bāzīte. Klāt lieku to, kas mājās jau ir, piemēram, tunci, svaigu dārzeņu salātus un sauju mikrozaļumu. Kamēr pasta vārās, varu sagatavot visu pārējo.
2. Mīts - ja gribi ēst sabalansēti, pasta jāēd tikai pa retam.
Es vienā nedēļā mierīgi varu ēst pastu vairākas reizes. No tās pašas paciņas vienu dienu uztaisu pusdienas ar lasi un svaigiem salātiem, citā reizē klāt lieku pupiņas un ceptus dārzeņus. Man patīk mainīt piedevas, jo tad arī ar vienu paciņu pietiek divām pavisam atšķirīgām maltītēm.
3. Mīts - pēc pastas vienmēr ir smaguma sajūta.
Man daudz ko izšķir porcijas lielums un tas, cik drīz pēc ēšanas jākāpj uz riteņa. Parasti gan pastu ēdu pusdienās, un manā dienas ritmā tas ir pēc treniņa. Kad pēc gara brauciena atgriežos mājās izsalkusi, uzlieku vairāk un mierīgi apsēžos paēst.
4. Mīts - pastai obligāti vajag mērci.
Es mērces taisu reti. Man garšo silta pasta ar, piemēram, ceptu vistu un svaigiem salātiem blakus. Ja gribas sulīgāk, uzleju mazliet olīveļļas. Tieši šādas pusdienas man patīk dienās, kad ir maz laika un visi jau prasa, kad ēdīsim.
5. Mīts - pie dārzeņu pastas dārzeņus klāt vairs nevajag.
Gatavojot Kipuru dārzeņu pastu, mīklai pievienoju 25 % dārzeņu. Protams, ka vitamīnu tur vairs nav, jo pasta vārās 100 grādos. Toties ir mazāk miltu un vairāk šķidrvielu. Kad ēdu savu pastu, man uz šķīvja tik un tā gribas arī kaut ko svaigu vai kraukšķīgu. Pie biešu fusilli man garšo salāti no vārītām bietēm, avokado un mikrozaļumiem. Ja mājās ir tikai gurķis, sagriežu to.
6. Mīts - ja nesporto, pastu labāk neēst.
Man pasta nav balva par nobrauktiem kilometriem. Arī dienā, kas paiet pie datora vai mājas darbos, es labprāt pusdienās izvāru pastu. Dažreiz klāt ir vienkārši zivs un liela kaudze svaigu salātu. Tās ir pusdienas, ko varu ātri uztaisīt arī parastā darba dienā.
7. Mīts - proteīna pasta domāta tikai sportistiem.
Es proteīna pastu lieku galdā visai ģimenei. Tā labi noder dienā, kad gribas pusdienas ar dārzeņiem un neko daudz citu gatavot. Izvāru proteīna fusilli, klāt pielieku sautētus dārzeņus, kādu gaļas gabalu un pāri uzberu mikrozaļumus. Ja ledusskapī palicis vakardienas ceptais ķirbis, tas te iederas lieliski.
8. Mīts - bērniem pasta garšo tikai ar sieru vai kečupu.
Kad pie mums ciemojas bērni, kāds izvēlas pliku pastu, kāds grib klāt kečupu. Mājās savējiem piedāvāju arī ceptu ķirbi, bietes, pesto vai liellopa gaļas mērci. Ja gribas pamēģināt ko jaunu, pie bērna iecienītās pastas var blakus uzlikt, piemēram, pāris gabaliņus cepta ķirbja, lai ir, ko pagaršot. Desmit reizes neskatīsies virsū, bet vienpadsmitajā pagaršos:)
9. Mīts - no vakardienas pastas nekas labs vairs nesanāk.
Ja no vakardienas palikusi vārīta pasta, ko ieliku ledusskapī, man jau ir sākums nākamās dienas pusdienām. Uz pannas to apcepu ar turku zirņiem, pārleju ar sakultu olu un maisu, līdz ola gatava. Tā no pāris karotēm vakardienas pastas sanāk siltas pusdienas. Šis ir iespējams, jo pasta gatavota no kvalitatīviem cieto kviešu miltiem, kā rezultātā izvārīta pasta nesaķep.
10. Mīts - pastas porcijas vienmēr jāsver.
Mājās pastu parasti beru katlā uz aci. Ja gribas saprast, cik ir viena porcija Tavās mājās, vari vienreiz iebērt ierasto daudzumu krūzītē un paskatīties, līdz kurienei tā piepildās. Nākamreiz tā pati krūzīte būs pa rokai. Un, ja man tomēr gadās izvārīt par daudz, mums ir vistas. Tās par pārpalikumiem nesūdzas, un mums tiek garšīgas olas.