
Mūsu ģimene dabā nedodas tikai brīvdienās vai ar noteiktu mērķi – pārgājiens. Mēs tajā dzīvojam, esam iekšā un baudām katru dienu. Upju krastus, ceļmalu grāvjus un mežus redzam ne tikai vasarā, kad viss apaudzis ar smuku zaļumu, neglīto noslēpjot. Nācies secināt, ka tā ir ilūzija, ka Latvija ir tīra un sakopta. Jā, pie mums papīri un plastmasa nemētājas tik acīm redzami ļaužu iecienītās vietās kā citviet Eiropā. Taču tāpat tie ir visur!
Mīļie cilvēki un pārgājienu entuziasti, mūsu meži Lieldienu brīvdienās izmisīgi sauc Jūs ciemos ar darba cimdiem un kādu lieku maisu atkritumiem! To nevajag ļoti lielu. Vienkāršāk un motivējošāk ir sākt ar mazumiņu. Turklāt jāņem vērā, ka savāktie atkritumi pašam būs jānogādā uz personīgajiem konteineriem vai saskaņojot jāatstāj pie pašvaldību publiskajām urnām. Ja kādam ir ļoti liela iedvesma, savāktos atkritumus var sašķirot, stikla pudeles atdalot no plastmasas pudelēm un skārdenēm, bet labi būs arī tad, ja izdosies tos dabūt ārā no meža.
Atrodot vietu, kur atkritumi ir vairāk un ar rokām tos savākt ir neiespējami, par to vēlams ziņot, izmantojot aplikāciju “Vides SOS”. Mobilajā lietotnē ikviens var pievienot fotogrāfiju ar komentāru, norādot arī precīzas GPRS koordinātes. Tas palīdzēs Valsts vides dienesta inspektoriem atrast piesārņoto vietu mežā.
Atkritumu savākšanā var lieliski iesaistīt bērnus, pārvēršot to par spēli. Pēc pieredzes zinu, ka bērniem šis darbiņš ļoti, ļoti patīk. Atrast, pacelt un ielikt maisā. Mūsu viengadnieks ar lielu interesi un enerģiju met stikla pudeles maisā, klausoties, kā tas skan. Arī mēs bērnībā bieži ar mammu devāmies 6,7 km garā takā apkārt piemājas ezeriem, vedot līdzi ķerru un tīrot ceļmalas. Kā tādi zaķīši cilpojām pa malu malām, priecājoties par katru atrasto plastmasas maisiņu vai skārdeni:).
Pēc tam var forši apsēsties, iekurt ugunskuru, pievērt acis un izbaudīt labi padarīta darba sajūtu. Nezinu, kā Tev, bet man pēc katra neliela stūrīša sakopšanas sirdī izaug maza laimīte. Tīra apkārtne ir tīras un priecīgas domas. Un tas taču mums visiem tagad ir vajadzīgs, vai ne?
Lasi vēl

Mana lauku uzņēmējas dienasgrāmata: maijs
Maijs man vienmēr ir šķitis labs mēnesis - siltums, saule un zaļums. Putni čivina, siltumnīcā spraucas redīsi, rukola, dilles, spināti un citi gardumi. Gaišie vakari aicina ilgāk uzkavēties ārā. Prātā ik pa brīdim iezogas doma,…
Lasīt
Mana lauku uzņēmējas dienasgrāmata: aprīlis
KĀ MAN IET? Marta sākumā pieķēru sevi pie domas - ja darba ir pietiekami, viss notiek un attīstās, kāpēc man tik ļoti gribas izdomāt jaunus mērķus un skriet tiem pakaļ? Vai vispār vajag? Varbūt saguruma fons vai kas cits, bet es…
Lasīt
Mana lauku uzņēmējas dienasgrāmata: marts
Pēc piecu gadu pieredzes, vadot savu saimniecību, attīstot produktu ražošanu, tūrisma piedāvājumu un daloties zināšanās, esmu nonākusi pie skaidras atziņas - jā, laukos var nopelnīt. Bet ne ar roku darbu un zemes darbiem vien.…
Lasīt
